Par EFSA

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) dibināta 2002. gadā, un tās izveidošanas likumīgais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 178/2002/EK,  ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.
 
Regulas III nodaļa nosaka EFSA pienākumus, struktūru, darbības pamatprincipus attiecībā uz zinātniskās informācijas sniegšanu, kā arī neatkarības, caurskatāmības, un konfidencialitātes pienākumu.

EFSA ir galvenā pārtikas drošības risku novērtēšanas institūcija Eiropas Savienībā un tās galvenais „patērētājs” ir Eiropas Komisija, kas, balstoties uz veikto pētījumu un attiecīgo risku novērtējuma rezultātiem, nepieciešamības gadījumā veic izmaiņas likumdošanas aktos. 

EFSA, sadarbojoties ar nacionālajām institūcijām un citām pārtikas nozares organizācijām, nodrošina Eiropas Savienības institūcijas un Eiropas Savienības dalībvalstis ar zinātnisko padomu jautājumos, kas tieši vai netieši ietekmē pārtikas un dzīvnieku barības drošību, kā arī tādās jomās kā dzīvnieku veselība un labturība un augu aizsardzība. EFSA galvenās kompetences jomas ir risku novērtēšana un risku paziņošana. It sevišķi EFSA pienākumos ietilpst riska vadītāju (Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes) nodrošināšana ar pamatotu zinātnisko pamatojumu likumdošanas izstrādei un regulatīvajiem mērķiem.
EFSA sagatavots buklets latviešu valodā par EFSA darbību: 

Zinātne aizsargā patērētāju

Plašāka informācija par EFSA pieejama EFSA mājaslapā (informācija angļu valodā):

ABOUT EFSA 

EFSA informatīvo video par EFSA misiju un darbību var noskatīties šeit  (video angļu valodā). 
EFSA kanāls YouTube 
EFSA Twitter  @EFSA_EU #EFSA

 

EFSA
EFSA mijiedarbība ar citām institūcijām (avots: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, 2012. Zinātne aizsargā patērētāju no lauka līdz pusdienu šķīvim).

Valde

Valde (Management Board) izveidota 2002. gadā un nodrošina, ka EFSA darbojas efektīvi un pietiekami, pilda Regulā 178/2002/EK noteiktos pienākumus un darbojas saskaņā ar Eiropas un nacionālo institūciju, sadarbības iestāžu un patērētāju vēlmēm.

EFSA valdi veido 15 locekļi, kurus, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ieceļ Eiropas Padome. Četriem locekļiem jābūt pieredzei organizācijās, kas pārstāv patērētājus un citas pārtikas apritē ieinteresētās puses. Valdes locekļus izraugās saskaņā ar augstas kompetences standartiem un nodrošinot iespējami plašāko Eiropas Savienības ģeogrāfisko pārstāvniecību. Valde tiekas vairākas reizes gadā, un tās pamatuzdevums ir apstiprināt EFSA budžetu, darba programmas, uzraudzīt to ieviešanu un izvēlēt izpilddirektoru, Zinātnisko Komiteju un Zinātnisko paneļu locekļus.

2016. gada jūnijā EFSA valdes locekļa amatā pirmo reizi kopš tās dibināšanas ievēlēts Latvijas pārstāvis, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors, Dr.med.vet., profesors Aivars Bērziņš. Apstiprinātās EFSA valdes pilnvaru termiņš ir no 2016. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam. Turpmākos četrus gadus institūta "BIOR" direktors Aivars Bērziņš strādās kopā ar jaunievēlētajiem kolēģiem no Francijas, Somijas, Itālijas, Slovēnijas, Vācijas un Lietuvas.

Izpilddirektors

Izpilddirektors (Executive Director) ir oficiālais EFSA pārstāvis un atbildīgs par visiem darbības jautājumiem, personālu, kā arī, konsultējoties ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm, izstrādā ikgadējo EFSA darba programmu. EFSA izpilddirektoru amatā ieceļ EFSA valde, un viņa amata termiņš ir pieci gadi.

Kopš 2014. gada maija par EFSA izpilddirektoru ievēlēts Dr. Bernards Urls (Bernhard Url). Iepriekš no 2006. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 1. septembrim EFSA izpilddirektores amatā bija ievēlēta C.Geslain-Lanéelle. 

Konsultatīvā padome

Konsultatīvās padomes (Advisory Forum) mērķis ir veidot ciešu sadarbību starp EFSA un dalībvalstu nacionālajām institūcijām risku novērtēšanas un paziņošanas jomās. Konsultatīvās padomes pārstāvji darbojas kā EFSA padomdevēji zinātniskajos jautājumos, izvērtē darba programmas, prioritātes un pēc iespējas agrāk paziņo par jauniem iespējamiem riskiem. Konsultatīvā padome veicina sadarbību starp dalībvalstu ekspertiem un informācijas apmaiņu pārtikas drošības jautājumos ar mērķi veidot vienotu zinātnisko ekspertu tīklu Eiropā.
EFSA Konsultatīvo padomi veido pārstāvji no visām ES dalībvalstu nacionālajām pārtikas drošuma institūcijām, kas veic EFSA līdzīgas funkcijas. Konsultatīvo padomi vada EFSA izpilddirektors. Konsultatīvās padomes darbā novērotāja statusā piedalās arī pārstāvji no Eiropas Komisijas. Konsultatīvās padomes dalībniekiem vienlaikus nav tiesību iesaistīties EFSA Valdē.

Latviju EFSA Konsultatīvajā padomē pārstāv Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs Dr.chem. Vadims Bartkevičs.

Visi konsultatīvās padomes locekļi ir parakstījuši “Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Konsultatīvās padomes locekļu saistību deklarāciju”, kurā tie deklarē savu pārliecību par EFSA neatkarību un zinātniskajiem lēmuma pieņemšanas procesiem un savu apņemšanos stiprināt uz zinātni pamatotu politikas veidošanu.

Pilns deklarācijas teksts latviešu valodā

Konsultatīvās Padomes Komunikāciju darba grupa 

Šī darba grupa (Advisory Forum Working Group on Communications) ir Konsultatīvās padomes tīkls. Tā ietvaros nacionālo pārtikas drošības iestāžu pārstāvji kopā ar EFSA dalās pieredzē labajā praksē par komunikāciju saistībā ar riskiem pārtikas ķēdē un veicina vienota viedokļa izplatīšanu Eiropas Savienībā. Darba grupai ir svarīga loma ar pārtiku saistītu ārkārtas situāciju laikā, kad tā koordinē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un sniedz vienotu viedokli un padomus cietušajiem un pārējiem patērētājiem.

Zinātniskie paneļi

Par EFSA zinātnisko darbu atbild Zinātniskā Komiteja (Scientific Committee)  un Zinātniskie Paneļi (Scientific Panels), kas veic visas pārtikas ķēdē sastopamo risku novērtējumu un izstrādā metodoloģiju riska novērtēšanai. 

EFSA kopā izveidoti 10 Zinātniskie Paneļi, kas atbild par zinātnisko darbību un riska novērtēšanu specifiskā jomā:
Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa (AHAW) 
Pārtikas piedevu un pārtikai pievienoto uzturvielu avotu ekspertu darba grupa (ANS) 
Bioloģiskā apdraudējuma ekspertu grupa (BIOHAZ) 
Materiālu, kas nonāk kontaktā ar pārtiku, enzīmu, aromatizētāju un ražošanas palīgmateriālu ekspertu darba grupa (CEF) 
Pārtikas ķēdes piesārņotāju ekspertu grupa (CONTAM) 
Dzīvnieku barībā izmantojamo piedevu un produktu ekspertu grupa (FEEDAP) 
Ģenētiski modificēto organismu ekspertu grupa (GMO) 
Diētisko produktu, uztura un alerģiju ekspertu grupa (NDA) 
Augu veselības ekspertu grupa (PLH) 
Augu aizsardzības produktu un to atliekvielu ekspertu grupa (PPR) 

EFSA Zinātniskā Komiteja un Zinātniskie Paneļi sastāv no augsti kvalificētiem ekspertiem – zinātniekiem riska novērtēšanas jomā. Visi eksperti tiek izvēlēti atklātā atlases procedūrā, ņemot vērā pierādītu zinātnisko sniegumu, kā arī pieredzi riska novērtēšanā un zinātnisko darbu un publikāciju novērtēšanā. Zinātniskais Panelis regulāri izveido darba grupas, iesaistot „ārējos” zinātniekus ar nepieciešamo profesionālo pieredzi attiecīgajā jautājumā. Katram panelim izveidotas vairākas darba grupas. Tās parasti tiek izveidotas specifisku un detalizētu jautājumu risināšanai (piemēram, ir darba grupa par nanotehnoloģijām, nitrātiem, PAH pārtikā, dzīvnieku klonēšanu, smagajiem metāliem pārtikā, u.c.). Darba grupa izstrādā zinātnisko ziņojumu, uz kā tiek balstīts EFSA zinātniskais viedoklis. Panelis regulāri tiekas plenārajās sesijās, diskutē par aktuālajiem darbiem, kā arī pieņem EFSA zinātnisko viedokli. Zinātniskais viedoklis ir oficiālais EFSA paziņojums un rezultātu apkopojums par konkrētu jautājumu, ko tai uzdots izpētīt un izvērtēt. Uz šo viedokli tiek balstīti Eiropas Komisijas lēmumi, izstrādāta likumdošana.

Darba grupas un zinātniskie tīkli

EFSA koordinē vairākus zinātniskos tīklus, kas apvieno ES dalībvalstu kompetentās iestādes ar ekspertīzi specifiskās jomās, piemēram, pesticīdu atliekvielu ziņošana un ģenētiski modificēti organsmi. Šajos zinātniskajos tīklos var tik uzaicināti piedalīties arī pārstāvji un eksperti no Eiropas Komisijas un institūcijām, kas atrodas ārpus ES. 

Zinātnisko tīklu mērķis ir veicināt zinātnisko sadarbību, koordinējot dažādas aktivitātes, informācijas apmaiņu, izstrādājot un īstenojot kopīgus projektus, kā arī apmainoties ar pieredzi un labās prakses piemēriem.

Darba grupu un zinātnisko tīklu saraksts 

Institūta “BIOR” eksperti piedalās EFSA darba grupās un zinātniskajos tīklos, kas saistīti ar ķīmiskā piesārņojuma datiem pārtikā, pārtikas patēriņa datiem, veterināro zāļu un pesticīdu atliekvielu datu ziņošanu, un dzīvnieku veselību un labturību.