logo

Institūta “BIOR” īstenotā projekta Nr.1.1.1.1/16/A/258 “Inovatīvu instrumentāli analītisko metožu izstrāde un pielietojums kombinētai plaša spektra ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma izpētei, atbalstot prioritārās Bioekonomikas nozares” trešajā posmā tika turpināts darbs pie ķīmisko un bioloģisko metožu izstrādes piesārņotāju noteikšanai dažādos biotas un pārtikas paraugos. 

Pētījumos par mikotoksīnu noteikšanu ar nolidojuma laika masspektrometriju, paraugu sagatavošanai, pielietojot nanosorbentus, tika konstatēts, ka ir nepieciešama ekstrakcijas un attīrīšanas metodes optimizācija.

Pēc mikotoksīnu noteikšanas Latvijas izcelsmes alus paraugos šo paraugu izpēte turpināta ar pesticīda glifosāta noteikšanu. Tika izmēģinātas dažādas paraugu sagatavošanas iespējas, Pētījumu rezultāti liecina par to, ka glifosāta koncentrācija paraugos variē no 0.2 μg kg-1 līdz 150 μg kg-1. Glifosāts ir visvairāk lietotā herbicīdu aktīvā viela pasaulē: to satur ceturtā daļa no visiem izmantotajiem herbicīdiem, arī populārais Raundaps. Glifosāts ir plaša spektra nezāļu iznīcinātājs, kurš iedarbojas uz augu, iekļūstot tā šūnās un bloķējot augu vielmaiņu, tāpēc augs nokalst pāris dienu laikā. 2015. gada pavasarī Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) klasificēja glifosātu kā iespējami kancerogēnu cilvēkiem, savukārt Eiropas Pārtikas drošības iestādes slēdzienā norādīts, ka nav pierādījumu par būtisku audzēju risku no glifosāta. Eiropas lēmumu par glifosāta riska novērtējumu Eiropas Pārtikas drošības iestādes uzdevumā sagatavoja Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts (BfR), un tas bija pretrunā ar IARC slēdzienu. Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts tāpat izvērtēja zinātniskos pierādījumus un tos apsprieda ar dalībvalstīm. Bet ne visas dalībvalstis ir vienisprātis ar Eiropas glifosāta riska novērtējumu – Zviedrija, piemēram, šim lēmumam iebilda. Tādēļ pētījumi par glifosāta noteikšanas metodēm ir būtiski, lai iegūtu datus un varētu definēt Latvijas pozīciju šajā aktuālajā jautājumā.

Trešjā projekta posmā ir uzsākti arī pētījumi par UHPLC-q-Orbitrap metodes pielietošanu veterināro zāļu multiatlieku analīzei, izmantojot fosfolipīdu atdalīšanas kolonnas. Paredzēts, ka metodē varētu iekļaut > 50 savienojumu no dažādām grupām – antibiotikas, pretparazitārie līdzekļi, NSAID, sedatīvie preparāti utt. Veterināro zāļu atlieku kontrole ir viens no pamatnosacījumiem, lai Latvijas uzņēmēji varētu eksportēt savu produkciju uz citām valstīm, tādēļ šādi pētījumi ir būtiski mūsus valsts tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai.

Bioloģisko piesārņotāju metožu izstrādē pētnieki trešajā projekta posmā uzsāka pētījumus par salmonellu klātbūtnes noteikšanu dažādos paraugos no pārtikas ražošanas ķēdes posmiem ar klasiskās mikrobioloģijas metodēm un molekulārās bioloģijas metodēm. Salmonellas joprojām ir vienas no nozīmīgākajām baktērijām, kas var izraisīt ar pārtiku saistītas saslimšanas cilvēkiem. Atsevišķos infekcijas uzliesmojumos var būt iesaistīts liels cilvēku skaits. Salmonelozes ierobežošanā ir svarīgs ikviens pārtikas ķēdes posms – sākot no dzīvnieku novietnēm līdz pat pārtikas produktu gala lietotājiem. Molekulārās bioloģijas metožu izmantošana nodrošina ātrāku rezultātu iegūšanu, kas var palīdzēt novērst salmonelozes infekcijas epidēmijas.

Šajā posmā tika turpināts darbs arī pie pelējumsēņu identifikācijas ar mikroskopijas, MALDI-TOF un molekulārās bioloģijas metodēm.

Lai nodrošinātu projektā iegūto zināšnu pārnesi, šobrīd žurnālos tiek vērtētas trīs iesniegtās publikācijas. Savukārt publikācija “Development and optimization of gas chromatography coupled to high resolution mass spectrometry based method for the sensitive determination of Dechlorane Plus and related norbornene-based flame retardants in food products” ir publicēta Chemosphere žurnālā, kas ir iekļauts Web of Science un Scopus datubāzē.

Projekta kopējās izmaksas: EUR 449 617,00 (no kurām  ERAF atbalsta apjoms (85%): EUR 382 174,44 un valsts budžeta līdzfinansējums (7,5%) EUR 33 721,28).
Projekta īstenošanas paredzētais ilgums ir trīsdesmit mēneši (laika periods: 01.03.2017. – 30.08. 2019).

 

Informācija sagatavota 15.12.2017.