Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”  sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitāti turpina īstenot projektu „Iekšējo ūdeņu zivju resursu ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma pētniecības grupas izveide”

Laika posmā no 2013.gada oktobra paveiktas daudzveidīgas aktivitātes, kas ir veiksmīgs pamats talāko pētījumu veikšanai un projekta mērķu īstenošanai.

Projekta ietvaros turpināta zušu mikrobioloģiskā testēšanā. Kopumā testēti 20 paraugi no diviem ezeriem. Kopējais baktēriju kopskaits zušu ādas paraugos no pirmā ezera bija no 11 KVV/cm2 līdz 8,5 KVV/cm2 uz ādas virsmas, kas arī bija atbilstoši viszemākais un vislielākais rezultāts. Attiecībā uz Enterobacteriaceae dzimtas mikroorganismu skaitu zušu paraugos rezultāti bija no <1 KVV/cm2 ādas paraugos, līdz 3,1x102 KVV/g gremošanas trakta paraugos. Savukārt patogēnu ierosinātāju klātbūtne – Salmonella spp., Yersinia spp.un Listeria spp. netika konstatēta un kopumā zušu veselības rādītāji/mikrobioloģiskās piesārņotības rādītāji vērtēti kā ļoti labi. Testējot baktēriju kopskaitu zušu paraugos no otrā ezera, konstatēts, ka tie bija diapazonā no 2,0x103 KVV/g līdz 7,5x106 KVV/g gremošanas trakta un žaunu paraugos, bet attiecībā uz Enterobacteriaceae dzimtas mikroorganismiem no 50 KVV/g līdz 1,0x106 KVV/g attiecīgi gremošanas traktā un žaunu paraugos. Arī šajos paraugos patogēnu mikroorganismu klātbūtne netika konstatēta. Kopumā atšķirības zušu bakteriālās piesārņotības rādītāju atšķirības starp abiem ezeriem bija būtiskas. 

Tika pabeigtas dioksīnu (PHDD/F), dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (dl-PHB), indikatoru PHB (i-PHB) un polibromēto difenilēteru (PBDE) satura noteikšanas analīzes zušos no 5 ezeriem. Analīžu rezultāti tika apstrādāti, pielietojot PCA un klāstera analīzes ar programmu R 3.1.1 (R Core Team 2014), kas aprēķina 30 dažādus indeksus un nosaka klāsteru skaitu pēc vairākuma likuma. Klāsteranalīzes rezultātu analīze parāda, ka dati ir iedalāmi trīs grupā. Šos trīs klāsterus (grupas) raksturo:
•    klāsteris Nr.1, kuru veido daļa Sivera un Usmas ezera novērojumi ar viszemākajām kontaminantu koncentrācijām. 
•    klāsteris Nr.2, kuru veido Ķīšezera un Liepājas ezera novērojumi, kuriem ir augstākās kontaminantu koncentrācijas.
•    klāsteris Nr.3, kuru veido Alūksnes, Usmas, kā arī atsevišķi Sīvera, Liepājas un Ķīšezera novērojumi, raksturojas ar vidējām kontaminantu koncentrācijām.
Šie rezultāti tiek izmantoti publikācijas sagatavošanai par organisko kontaminantu izplatību zušos no Latvijas ezeriem.
Ir nopublicēta publikācija Journal of Chromatography A žurnālā par heksahlorciklododēna noteikšanas metodi zušu paraugos (Ultra hihg performance liquid chromotography-time-flight high reolution mass spectrometry in the analysis of hexabromocyclododecane diastereomers: Method development and coimparative evaluation versus ultra high performance liquid chromotography coupled to Orbitrap high resolution mass spectrometry and triple quadrupole tandem mass spectrometry. Journal of Chromatography A.1366, pp.73-83.)
Ir uzsāktas toksisko elementu noteikšanas analīzes zušos no 5 ezeriem. 

Informāciju sagatavoja Projekta zinātniskais vadītājs
2015.gada 28.janvārī 

esf