Projekta ietvaros tiek turpināti jauni pētījumi

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”  sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitāti turpina īstenot projektu „Iekšējo ūdeņu zivju resursu ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma pētniecības grupas izveide”.

Laika posmā no 2013.gada decembra paveiktas daudzveidīgas aktivitātes, kas ir veiksmīgs pamats talāko pētījumu veikšanai un projekta mērķu īstenošanai. 

Tika veikta pieejamās zinātniskās literatūras (ScienceDirect, PubMed, Scopus, Google Scholar  datubāzēs) izpēte, apkopošana un analīze par sekojošiem jautājumiem:
a)    instrumentālo  metožu izmantošana polihlorēto (PCDD/F), polibromēto (PBDD/F) un jaukto (PXDD/F) dioksīnu un furānu noteikšanai noturīgā organiskā piesārņojuma izplatība Baltijas reģionā zivīs;
b)    Baltijas reģionā zušos konstatētie parazītiskie vienšūņi (Protozoa), monogenejas (Monogenea), nematodes (Nematoda) un lenteņi (Cestoda). Īpaša uzmanība literatūras analīzē pievērsta Anguillicoloides crassus nematodei, to starpsaimnieku un rezervuār saimnieku sastopamībai Latvijas ezeros un iespējai A. crassus, kā bioloģiskā piesārņojuma indikatora izmantošanai;
c)    molekulārbioloģisko metožu izmantošana bakteriālo patogēnu tipēšanai saldūdens zivīs;
Publikācijas ir apkopotas un, pamatojoties uz zinātniskās literatūras analīzi, ir izstrādāta pētījuma stratēģija,  izvēloties izmeklējumu metodes metodes.
Veikta monogeneju preparātu sagatavošana konfokālai mikroskopijai. Uzsākti monogeneju preparātu izmeklējumi ar konfokālo mikroskopu, izmantojot dažādas krāsvielas, lai izpētītu monogeneju iekšējo orgānu struktūras. Veikta metodes aprobēšana, lai noteiktu vispiemērotākās krāsvielas izmantošanu turpmākiem pētījumiem. Anguillicoloides crassus nematožu preparāti fiksēti turpmākiem pētījumiem.

Veikti tehniskie sagatavošanas darbi bakteriālo patogēnu (Salmonella spp., Yersinia spp., Listeria spp., Cl.botulinum) testēšanas sagatavošanai.

Tika izstrādāta zušu paraugu vienotā ņemšanas stratēģija, ņemot vērā prasības mikrobioloģisko, parazitoloģisko un ķīmisko analīžu veikšanai, iekļaujos tajā rādītājus, kuri nepieciešami projekta rezultātu sasniegšanai, koncentrējoties uz sekojošiem rādītājiem:
a)    Zivju patogēni (Y. ruckeri), kā vides un zivju veselības un ilgtspējas indikators
b)    Vides piesārņojuma un saldūdens zivju bakteriālā piesārņojuma indikatori  – baktērijuu kopskaits, indikatormikroorganismi – Enterobacteriaceae dzimtas mikroorganismi
c)    Pārtikas infekciju (arī zoonožu) ierosinātāji un tiem radnieciskie nepatogēni mikroorganismi -  Salmonella spp., Yersinia spp., Listeria spp., Cl. Botulinum
d)    Saldūdens parazīti;
e)    Zivju noturīgais organiskais piesārņojums (polihlorētie (PCDD/F), polibromētie (PBDD/F) un jauktie (PXDD/F) dioksīni un furāni, PHB, heksabromociklododekāns)
Projekta shēmās iekļauta informācija par testējamo paraugu izmeklēšanas gaitu un izmeklēšanas vadlīnijās ir apkopota aprakstošā daļa par materiālā testēšanu, ieskaitot paraugu noņemšanu, sagatavošanu izmeklējumiem, izmeklēšanas gaitu un rezultātu izvērtēšanu. 

Veikta polihlorbifenilu (PCB), polihlorēto (PCDD/F), polibromēto (PBDD/F) un jaukto (PXDD/F) dioksīnu un furānu noteikšanas metodes izstrāde un uzsākta procedūras validācija.  Validācijas rezultāti liecina, ka metode ir lineāra diapazonā 0.04-1.6 pg/g tauku (PBDD/F), 0.02-0.11 pg/g tauku (PCDD/F), 0.03-1.3 pg/g tauku (PXDD/F), 0.25-0.65 pg/g tauku (PCBs), 0.11-2.2 pg/g tauku (PBDE). Metodes paraugu sagatavošana iekļauj attīrīšanu ar gēlfiltrācijas hromatogrāfiju, Florisila, ogles un alumīnija oksīda kolonnas un detektēšanu ar gāzu hromatogrāfu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrisko detektoru. 
Veikta nukleīnskābju ekstrakcijas metožu salīdzināšana paraugu ekstrakcijai molekulārbioloģisko testu veikšanai.

Sagatavots paraugu ņemšanas aprīkojums un izvēlētas paraugu ņemšanas vietas Latvijas reģionos 2014.gada pavasarī .


Informāciju sagatavoja 2014.gada 11.aprīlī Projekta zinātniskais vadītājs.

esf