Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”  sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitāti turpina īstenot projektu „Iekšējo ūdeņu zivju resursu ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma pētniecības grupas izveide”

Projekta ietvaros  paveiktas daudzveidīgas aktivitātes, kas ir veiksmīgs pamats talāko pētījumu veikšanai un projekta mērķu īstenošanai. 
Veikta 50 zušu paraugu atlase un noteikti morfometriskie parametri (ķermeņa garums un svars) zušiem no piecām paraugu ņemšanas vietām Latvijā – Liepājas, Usmas, Alūksnes, Sīvera ezera un Ķīšezera. Zušu paraugi tika sagatavoti saskaņā ar izstrādāto paraugu ņemšanas shēmu parazitoloģisko, mikrobioloģisko un ķīmisko izmeklējumu veikšanai Parazitoloģiskie izmeklējumi veikti un parazītu klātbūtne noteikta sekojošiem zušu orgāniem un ķermeņa daļām - gļotas no ķermeņa virsmas, asinis, spuras, žaunas, acis, gremošanas trakts, muskulatūra.

Konstatētiem parazītiem noteikti morfometriskie rādījumi, un fiksēti un sagatavoti turpmākiem pētījumiem. Papildus veikti parazītu mikrolokalizācijas pētījumi zušu žaunās un acīs. Zušu žaunas, muskulatūra un parenhimatozie orgāni fiksēti un sagatavoti histoloģiskiem pētījumiem zušu veselības stāvokļa noteikšanai 
Veikta zušu asins uztriepju fiksēšana, krāsošana ar DipQuik krāsvielām. Nokrāsotās asins uztriepju izmeklēšana veikta 400 x lielā palielinājumā, lai noteiktu vienšūņu T. granulosum klātbūtni atbilstoši pētījumu metodikai. Asins uztriepju izmeklējumi veikti trīs atkārtojumos 
Veikta monogeneju un trematožu preparātu sagatavošana un krāsošana ar no jauna sintezētām krāsvielām (ASM 10-4M, AM19 10-4M; AM 10-4M).

Sagatavotie preparāti izmeklēti ar konfokālo mikroskopu parazītu ķermeņa uzbūves un struktūras  padziļinātai izpētei.

Veikta zušu patogēnā parazīta Anguillicoloides crassus sastopamības biežuma noteikšana un apzinātas pētījuma vietas, kur šis parazīts masveida savairošanās gadījumā varētu izraisīt zušu bojā eju.

No zušiem tika noņemti paraugi mikrobioloģiskajai testēšanai, nosakot kopējo bakteriālo piesārņotību, indikatormikroorganismu klātbūtni (Enterobacteriaceae dzimta)), kā arī iespējamo patogēnu klātbūtni – Salmonella spp., Listeria spp. un Yersinia spp. Veicot zušu paraugu mikrobioloģisko analīzi, konstatēts, ka visaugstākie kopējās bakteriālās piesārņotības un Enterobacteriaceae dzimtas rādītāji tika konstatēti zušiem no Sīvers ezera (attiecīgi vidēji 1,2x104 KVV/ml un 3,55x101 KVV/ml), bet viszemākie Alūksnes ezerā (attiecīgi 3,6x101 KVV/ml un zem 1 KVV/ml). Salmonella spp., Listeria spp. mikroorganismu klātbūtne paraugos netika konstatēta.

Usmas ezera zušu paraugos tika konstatēta Yersinia enterocolitica klātbūtne. Pašlaik turpinās pārējo noņemto zušu paraugu mikrobioloģiskā testēšana, rezultātu aprēķini un rezultātu analīze.

Veikta dioksīnu (PHDD/F), dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (dl-PHB), indikatoru PHB (i-PHB) un heksabromociklododekāna (HBCDD) satura noteikšana zušos no Usmas ezera, kas tika atlasīti 2013.gadā. Analīžu rezultāti liecina, ka PHDD/F koncentrācija zušos ir robežās no 0,50 līdz 1,63 pg PVO(2005) TEK pg/g parauga, kas nepārsniedz maksimāli pieļaujamo normu zušiem - 3,5 pg PVO(2005) TEK pg/g parauga. Dioksīniem līdzīgo PHB saturs zivju paraugos ir no 1,15 līdz 4,6 pg PVO(2005) TEK pg/g, kas arī nepārsniedza maksimāli pieļaujamo normu zušiem - 10 pg PVO(2005) TEK pg/g. Tāpat arī indikatoru PHB saturs visos paraugos bija zem maksimāli pieļaujamās normas (300 pg/g parauga) – robežās no 10,6 pg/g līdz 52 pg/g. HBCDD izomēru saturs paraugos no Usmas ezera ir no 0,22 līdz 0,55 ng/g. Pētījumā netika konstatēta organisko piesārņotāju korelācija ar zušu bioloģiskajiem parametriem (tauku svars, garums, svars).

Informāciju sagatavoja 2014. gada 11. jūlijā Projekta zinātniskais vadītājs.

esf