Norāžu zinātniskais pamatojums

Zinātnisku viedokli par uzturvērtības un veselīguma norādēm, kuras jau izmanto vai vēlas izmantot uzņēmēji, Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Balstoties uz EFSA sniegto zinātnisko viedokli, EK un ES dalībvalstis lemj par to, vai atļaut izmantot konkrēto norādi. EFSA sniedz zinātniski pamatotu viedokli par visa veida veselīguma norādēm, un, konsultējoties un komunicējot ar uzņēmējiem, ražotājiem un cita veida ieinteresētajām personām, ir izstrādājusi vadlīnijas par to, kā iesniegt pieteikumu EK jaunai veselīguma norādei un vadlīnijas par to, kādiem datiem un pētījumiem jābūt iekļautiem zinātniskajā pamatojumā, piemēram, datiem no klīniskajiem pētījumiem. Zinātniskā pamatojuma vadlīnijas EFSA izstrādājusi atsevišķām veselīguma norāžu grupām, piemēram, norādēm, kas saistītas ar nervu sistēmas darbību, ieskaitot psiholoģiskās funkcijas, un norādēm, kas saistītas ar antioksidantiem, oksidatīvo stresu un kardiovaskulāro veselību.
Vadlīnijas atrodamas EFSA mājaslapā

Uzturvērtības un veselīguma norādes pamato ar vispārpieņemtajiem zinātniskiem pierādījumiem – zinātniskās publikācijas, monogrāfijas, zinātnisko pētījumu rezultāti, pētniecības institūtu atzinumi utml.

EFSA atgriež Eiropas Komisijai tai izvērtēšanai iesniegto norādi, lai precizētu informāciju vai pieprasītu papildu informāciju par veselīguma norādi, ar šādiem nosacījumiem:

  • norādes, kur nepieciešama jomas precizēšana; 
  • vispārīgas labsajūtas norādes, kurām nav skaidra saistība ar veselību;
  • norādes, kas ir pārāk neskaidras;
  • pārtikas produkti, kuri nav pietiekami aprakstīti vai arī to lietošanas noteikumi nav pietiekami izskaidroti;
  • sastāvdaļu kombinācijas, kas nav pietiekami aprakstītas;
  • norādes, kas ir citā valodā nekā angļu, lai tās tiktu iztulkotas, un tulkojums ir jāsaskaņo ar dalībvalsti.