Izmēģinājumos izmantojamo dzīvnieku aizsardzība

Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto:

  • izveido zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komiteju un koordinē tās darbību; 
  • informē Eiropas Komisiju par laboratorijām, kas spēj nodrošināt atbilstības novērtēšanu (validāciju), izmantojot alternatīvas pieejas metodes, kuras nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu vai kurās izmanto mazāk dzīvnieku, vai kuras saistītas ar mazāk sāpīgām procedūrām;
  • konsultē ieinteresētās personas par atbilstības novērtēšanai (validācijai) ieteiktās alternatīvās pieejas atbilstību un piemērotību.

Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komitejas uzdevumi definēti MK  2015.gada 10.marta noteikumos Nr.122  “Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komitejas nolikums”.

2010. gadā Latvija ir ratificējusi Eiropas konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību.


Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis:

  • atzīst, ka cilvēka morālais pienākums ir respektēt visus dzīvniekus un pienācīgi ievērot dzīvnieku spēju ciest un atcerēties;
  • pieņem, ka cilvēkam savos zināšanu, veselības un drošības meklējumos, tomēr ir nepieciešams izmantot dzīvniekus, ja ir pietiekoši pamatotas izredzes, ka iegūtie rezultāti papildinās zināšanas vai kopumā kalpos cilvēka un dzīvnieka labā;
  • nolemj ierobežot dzīvnieku izmantošanu izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos ar mērķi aizstāt, kur vien tas ir praktiski iespējams, šādu dzīvnieku izmantošanu, jo īpaši meklējot alternatīvus pasākumus un veicinot šādu alternatīvu pasākumu izstrādi.;
  • atzīst, ka Eiropas Padomes mērķis ir ciešāku saišu izveide tās dalībvalstu starpā un ka tā vēlas sadarboties ar citām valstīm izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku aizsardzības jomā.

Detalizēti kritēriji izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzībai, labturībai un izmantošanai izmēģinājumos noteikti 

  • MK 2013.gada 22.janvāra noteikumos Nr.52 “Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību”

Noteikumi

Noteikumos iekļautās tiesību normas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 22.septembra Direktīvas 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. 

Direktīva

PAMATPRASĪBA  -  3Rs principu ieviešana izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanas praksē:

  • izmēģinājumos jāizmanto pēc iespējas mazāk dzīvnieku; vai tādi dzīvnieki, kuru jūtības slieksnis ir salīdzinoši zemāks;
  • izmēģinājumu dzīvniekiem jānodrošina augsti labturības (izmitināšanas, aprūpes) standarti, kā arī atsāpināšana vai anestēzija procedūru laikā, ja tas nepieciešams;
  • jāizstrādā un jāizmanto alternatīvas pētījumu metodes, ar mērķi atteikties no dzīvu dzīvnieku izmantošanas. 

“Alternatīvās pieejas”
nozīmīgākie ES dalībvalstu pienākumi, efektīvāku alternatīvo pieeju ieviešanai, norādīti  Direktīvas 47. pantā 

PROCEDŪRĀS AIZLIEGTS IZMANTOT DZĪVNIEKUS, ja:

  • pastāv cita zinātniska metode vai testēšanas stratēģija, kas nav saistīta ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu;
  • vajadzīgo rezultātu iegūšanai ES tiesību aktos ir atzīta cita zinātniska metode vai testēšanas stratēģija, kas nav saistīta  ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu.

Dzīvnieku aizsardzības likums 24. pants.

Ja dzīvnieka izmantošana zinātniskos, eksperimentālos vai izglītošanas nolūkos tomēr nepieciešama, tad izraugāma tāda procedūra, kurā:
1.    izmanto minimālu dzīvnieku skaitu;
2.    iesaista izmēģinājumu dzīvniekus ar zemāko spēju just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu;
3.    rada izmēģinājumu dzīvniekam vismazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu;
4.    ir vislielākā iespēja nodrošināt apmierinošus rezultātus.
Dzīvnieku aizsardzības likums 26. pants.

Lai sekmētu dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību un 3Rs ieviešanu, Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir pienākums izveidot Dzīvnieku Labturības Struktūru  

  • struktūrā darbojas persona, kas atbild par izmēģinājumu dzīvnieku labturību un kopšanu. Izmēģinājumu dzīvnieku lietotājam tas ir zinātniskā personāla pārstāvis. Dzīvnieku labturības struktūrā darbojas arī praktizējošs veterinārārsts, kam ir profesionāla pieredze darbā ar laboratorijas dzīvniekiem.

Dzīvnieku labturības struktūras uzdevumi definēti Noteikumu VII nodaļā.

3rs

 
3Rs – Alternatīvā pieeja izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanā: 
Aizstāšana, Samazināšana un Pilnveide (Replacement, Reduction and Refinement - 3Rs)

Uzskata, ka W. M. S. Russell un R. L. Burch 1959.gada publikācija “The Principles of Humane Experimental Technique" izveidoja pamatu 3Rs principu izstrādei. 
Lai sasniegtu pēc iespējas humānas eksperimentālās metodes, autori ierosināja aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu ("3Rs") kā galveno stratēģiju esošās dzīvnieku izmantošanas sistēmas ietvaros,. 
Kā nozīmīgāko stratēģisko mērķi uz laboratorijas dzīvniekiem balstītajos pētījumos gan zinātnē, gan izglītībā  Russell un Burch uzskatīja tieši Aizstāšanu (Replacement). Pārējie principi - Samazināšana (Reduction) un Pilnveide (Refinement), sasniedzami vieglāk un īstermiņā.

Aizstāšana


Aizstāšanu var definēt kā metodi, stratēģiju vai pieeju, kas nav saistītas ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu. Aizstāšanu var panākt izmantojot dažādas metodes un pieejas, kā arī to kombinācijas:

  • “in vitro” sistēmas, izmantojot audus, veselas šūnas vai šūnu daļas;
  • uz bioķīmiju balstītas sistēmas un pieejas, t.i. izmantojot sintētiskas (makro) molekulas kā starpniekus, piem., reaktīvās toksicitātes mērķiem. Šādas metodes tiek sauktas arī par "in chimico" metodēm;
  • datorizēti modeļi un pieejas - bieži tiek apzīmētas kā “in silico” metodes;
  • radniecīgu jomu tehnoloģiju izmantošana (piem., transcriptomics, proteomics and metabonomics);
  • testēšanas metožu neizmantošana, bet  līdzīgu metožu un tehniku analīze, bieži tiek apzīmēta kā “read a cross” metode.

Samazināšana


Samazināšanas jēdziens ietver jebkuru pieeju, kuras rezultātā, lai sasniegtu to pašu mērķi, tiek izmantoti aizvien mazāk dzīvnieku; tostarp:

  • palielinot informācijas apjomu, ko iespējams iegūt no viena izmēģinājuma dzīvnieka;
  • samazinot dzīvnieku skaitu, ko izmanto oriģinālās procedūrās, piem., standarttestēšanas procedūrās;
  • ierobežojot vai izvairoties no papildus dzīvnieku izmantošanas nepieciešamības izmēģinājuma procedūrās;
  • izstrādājot optimālu pētījuma metodiku un izvēloties atbilstošākos modeļus datu statistiskai apstrādei.

Pilnveide


Termins “Pilnveide” nozīmē jebkuru procedūru vai turēšanas un aprūpes prakses uzlabošanu no izmēģinājuma dzīvnieka dzimšanas līdz tā nāvei, ar mērķi:

  • mazināt sāpes, ciešanas un stresu, ko izjūt dzīvnieks;
  • uzlabot un pilnveidot dzīvnieku labturības (turēšana, aprūpe) apstākļus. 

Kad dzīvnieks piedzīvo sāpes, ciešanas vai diskomfortu, tas visbiežāk saistīts ar fizioloģiskām izmaiņām dzīvnieka organismā, un tas savukārt negatīvi ietekmē zinātnisko pētījumu rezultātus. Tādējādi pilnveide sekmē gan iegūto datu kvalitāti un rezultātu ticamību, gan izmēģinājuma dzīvnieku turēšanas, aprūpes un izmantošanas kultūru.

3Rs tiesiskais regulējums


Direktīvā 2010/6 /ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, pirmo reizi ES tiesību aktu vēsturē  3Rs princips tiek noteikts un skaidrots kā tiesiska norma un obligāta prasība. Aizstāšanas, Samazināšanas un Pilnveides principus sistemātiski jāapsver vienmēr, kad dzīvniekus plānots izmantot zinātniskiem mērķiem ES!

Zinātniskie mērķi
Saskaņā ar šo direktīvu, termins "zinātniskiem mērķiem" attiecas uz visiem gadījumiem, kad izmēģinājuma dzīvniekus izmanto fundamentālos, lietišķos u.c. veida pētījumos, regulatīvā (obligātā) testēšanā, ražošanā, kā arī izglītības un apmācības nolūkos.
Direktīva paplašina Pilnveidi tādējādi, lai tā attiektos arī uz dzīvnieku audzēšanu un kopšanu, tas ir, lai nodrošinātu dzīvnieka turēšanas apstākļu, audzēšanas (vaislas) un aprūpes nosacījumu pilnveidi, pat tad, ja izmēģinājumu dzīvnieks netiek izmantots zinātniskā procedūrā.

Alternatīvās pieejas


Termins "alternatīvas" šajā kontekstā ietver visas analīzes, testus, metodes, tehnikas, rīkus, stratēģijas, pieejas u.c, kas veicina 3Rs praktisko pielietošanu, tas ir:

  • nepieciešamo informāciju, iegūt, neizmantojot dzīvus dzīvniekus;
  • samazināt dzīvnieku skaitu, vienlaikus iegūstot tāda paša līmeņa informāciju;
  • pilnveidot dzīvu dzīvnieku izmantošanu, t.i. pēc iespējas mazāk sāpes, stresa vai ciešanas dzīvniekam.

Pilnveidi var panākt arī izvēloties mazāk jūtīgas dzīvnieku sugas ļoti jūtīgu sugu vietā. Piemēram, aizvietojot primātus ar zivīm, vai aizvietojot zivis ar dafnijām. Tādējādi var samazināt dzīvnieku sāpes, ciešanas un stresu, ja  izmēģinājumos joprojām nepieciešams izmantot dzīvus dzīvniekus.
Dažādas alternatīvās metodes sniedz iespēju pētījumos integrēt 3Rs, bet stratēģiskais galamērķis ir attīstīt labākas un humānākas zinātniskas pieejas un metodes, tādējādi aizsargājot gan cilvēku, gan dzīvniekus, gan vidi.

Alternatīvo metožu pielietošana


Izvēlētām alternatīvām metodēm ir jābūt zinātniski validētām un likumdevēju apstiprinātām, atbilstošām konkrēta mērķa sasniegšanai. Tām jāspēj sniegt pietiekami ticami dati lēmumu pieņemšanai. Var minēt daudz piemēru, kur alternatīvās metodes ir veiksmīgi aizstājušas nepieciešamību izmantot dzīvus dzīvniekus, piem.,  ādas kairinājumu testos, kur alternatīvās metodes ir uzticamas aizvietotājas dzīvnieku modeļiem.
Diemžēl ne visās jomās alternatīvo metožu izstrāde un pielietošana bijusi tik sekmīga. Mijiedarbība un organisma atbildes reakciju sarežģītība starp dažādām vielām (substancēm) un dzīvu organismu ir izrādījusies grūti izprotama pilnībā, tādējādi ir sarežģīti to veiksmīgi dublēt alternatīvajās stratēģijās. Lai izpētītu vielas ietekmi uz organismu kopumā, t. sk.uz reproduktīvo funkciju, vai embrija/augļa attīstību, ir daudzi jautājumi, ko šūnu kultūra “in vitro” pašreiz diemžēl nespēj atbildēt, piem., vielas iekļuves veids ķermenī, skartie orgāni, uzkrāšanās un izvadīšanās no organisma, spēja šķērsot placentu, (ADME) utt. Tie ir kritiski jautājumi, piemēram, lemjot par to, vai zāļu lietošana konkrētajā gadījumā ir efektīva un droša. 
Kad nav zināms precīzs vielas iedarbības mehānisms, tikai dzīvnieku izmantošana ļauj novērot un novērtēt tās ietekmi uz visa organisma funkcijām kopumā.
Pētījumi par dzīvnieku aizvietošanu šajās sarežģītajās jomās ir izaicinājums, kuram nepieciešama konsekventa turpmāka attīstība, pirmkārt, lai izprastu pamatā esošo mehānismu kopumu, otrkārt, lai spētu salikt visus fragmentus kopā, izmantojot dažādas sistēmas, metodes un modeļus.

Saites
 

Vadlīnijas "Labas prakses alternatīvo metožu meklēšanā un izpētē”

Alternatīvu metožu meklēšanas datu bāze

Par “3Rs” Europas Komisijas interneta vietnē

EURL ECVAM Tracking System on Alternative methods towards Regulatory acceptance (TSAR)

EURL ECVAM DataBase service on ALternative Methods (DB-ALM)

EURL ECVAM

EURL ECVAM rekomendācijas

EU-NETVAL zinātniskās un tehniskās prasības, pētniecības centriem un laboratorijām

Statistika par dzīvniekiem, kurus izmanto zinātniskiem mērķiem ES

Joint Research Centre

EK references centri un laboratorijas